18.martā 7.un 8.klases skolēni apmeklēja Dailes teātri Rīgā un noskatījās izrādi “Pavasaris”.

Jau atkal tauriņi vēderā… Vai tāpēc, ka pavasaris? Vai tāpēc, ka jāmeklē visskaistākā kleita vai uzvalks? Uz abiem jautājumiem – jā!

Pie skolas, saulītē sēžot un sildoties, piebrauc autobuss un skaisti saģērbušies tajā sakāpj 7. un 8. klases skolēni, kas dodas uz Rīgas Dailes teātra izrādi “Pavasaris”. Nonākot galā, lepnums par mūsu skolēniem, kas izceļas uz pārējo pulka. Lai gan esam no laukiem, tomēr sajūta, ka mācījušies augstās skolās. Ne jau izklaidēties braucām, bet gan redzēt no malas paši sevi un pavērot citu kultūru teātrī, izrādes laikā, uz skatuves, pēc izrādes dodoties mājup.

Tāpat profesionāli vērtējam uz skatuves notiekošo, esam sagatavojušies un zinām, ka “Pavasaris” ir sirsnīgs, humora pilns un aizkustinošs stāsts par rakstnieka Lutsa skolas gadiem ciema baznīcas skolā igauņu nacionālās atmodas laikā – 20. gadsimta sākumā. Vērojam teātra mākslas prasmes, skatuves noformējumu, esam pārsteigti, cik prasmīgi ar skolas solu izmēra maiņu panākta cilvēka pieaugšana. Un kā mazs pārsteigums, pavisam nesen atklātās izstādes apmeklējums “Rotkho. Made in Latvia”, kurā pasaulslavenas gleznas atveidojuši mūsu pašu latviešu mākslinieki!

Paldies Latvijas skolas somai par šo lielisko iespēju!

Agnese Ozoliņa

Dažas mūsu skolēnu atziņas:

• Izrāde bija ļoti interesanta, jo tā bija par skolēniem, par to, kā viņi lēnām izaug. Bija arī mazliet par mīlestību. (Evija, 7.kl.)
• Man teātris patika. Izrādē interesants bija tas, ka no sākuma skolas soli bija lieli, taču bērni – mazi. Ejot laikam, soli beigās palika mazi, bet bērni izauga. Bija arī daži smieklīgi momenti. Piemēram tas, ka vienam aktierim pa īstam uzlēja ūdeni virsū. (Estere O., 7.kl.)
• Pēc manām domām, tā izskatījās kā mūsu klase, tāpēc bija interesanti to redzēt no malas. Es labprāt uz teātri brauktu vēlreiz, ja būtu tāda iespēja. (Estere T.)
• Process, kā viņi auga. Kā galdi palika arvien mazāki un mazāki. Kā dzīves pieredze pieaug. (Kristers.)