NO  SKOLAS  VĒSTURES

1784. gadā Kabiles mācītājs Hermanis Frīdrihs Dullo (1745- 1826) ierosināja zemnieku izglītošanu. Pateicoties viņam, jau astoņpadsmi-tajā gadsimtā Kabiles muižas dzimtcilvēku bērni kļuva par vieniem no pirmajiem latviešu skolniekiem Kurzemē. Bērni skolā gāja divas ziemas: no Miķeļiem (29.septembra) līdz Jurģiem (23.aprīlim) – kad nebija jādara lielie lauku darbi.

Skolā mācījās gan zēni, gan meitenes, taču “tā kā cilvēces kultūra lielākoties caur sievietēm tiek izplatīta, tad labāk meitenes nekā zēni tiek uzņemti. Skolu beidzot, bija jāprot tekoši lasīt, boksterēt, no galvas uzteikt dziesmas, kārtīgi dziedāt līdzi.” 1785. gadā, Kabiles skolu dibinot, muižnieks tai novēlēja baznīcas ienākumus, no kuriem turpmākajos gados daļa tika izlietota, lai pirktu grāmatas lasīšanai. Skolu beidzot, absolvents kā dāvanu no draudzes saņēma Dziesmu grāmatu.

Tā kā tolaik pagastā bija 144 sētas, tad skolā tika uzņemti alfabēta kārtībā. Taču daudzi bērni, savu rindu gaidot, tā arī izauga, skolā negājuši.

Vispirms skola atradās mācītājmuižā, bet no 1792.gada Jaunajā muižā pie baznīcas. Pirmais skolotājs esot bijis Niklāss no muižas, kuru mācītājs iecēlis par draudzes priekšsēdētāju un skolotāju. Par 24 bērnu apmācību viņš saņēma 33 dālderus gadā.

Gruntsakmens pašreizējai skolas ēkai likts 1856.gada 2.decembrī. Tās celtniecība izmaksā 10.000 rubļu. Jauno skolu iesvēta 1858.gada 4.decembrī. Skolā bija tikai 1. klase, bet tajā bija iestājušies 174 skolēni. Atklāšanā runas teica Kabiles draudzes skolmeistars Filholds, muižas mācītājs un prāvests Bitners, kā arī Kabiles pagasta vecākais.

“Tā bija viena no visgreznākajām un lepnākajām skolām Kurzemē. Skolas nama priekšā bija smuks pusapaļš zāles placis, galā liels ābeļu dārzs un aiz tā sakņu dārzs un aploks. Lielas, no akmeņiem taisītas lievenes, uz kurām guļ divas no ģipša izlietas lauvas. Šī divu stāvu ēka mūrēta no dedzinātiem ķieģeļiem, nokrāsota un vietām izpušķota ar ģipša bildēm. Apakšstāvā pa labi guļamā un ēdamā istaba, un projantes kambaris priekš meitenēm un 2 kambari priekš skolmeistara palīga. Otrā galā ir guļamā un ēdamā istaba un projantes kambaris priekš puikām. Augšstāvā var uzkāpt pa divām trepēm – vienas priekš puikām, otras priekš meitenēm. Vienā galā ir skolmeistara mītne, otrā ir liela istaba priekš bērnu mācīšanas; tā ir 8 asis gara un 8 asis plata, katrā pusē ir četri lieli un gaiši logi un galā divi.” Nākošajā gadā no Liepājas ērģeļu taisītājs Hermanis uzcēla skolas ērģeles ar 5 reģistriem un pedāli par 325 rubļiem.

1862.gadā atklāj otro klasi, un skolā strādā Irlavas skolotāju semināra absolvents skolotājs Ernests Filholds ar palīgu.

1876.gadā Kabiles 2-klašu pagastskolā mācās 163 audzēkņi, par skolotāju strādā Fr.Saržants (ar algu 512 rubļu gadā), palīgs ir Baltijas Rīgas seminārists Andrejs Freimanis (bez algas).

20.gadsimta sākumā skola ir jau trīsklasīga. Pirmos divus gadus māca palīgs, trešo – skolotājs. Skolēniem jāapgūst: ticības mācība, rēķināšana, glītrakstīšana, krievu valoda, ģeogrāfija, zīmēšana. Mācības notiek un ar skolotāju varēja sarunāties tikai krieviski, bet savā starpā – arī latviski. Augstākais soda mērs grēkāžiem… stāvēšana pie sienas.

1892.-1927.gadā par skolotāju un vēlāk par pārzini strādā Zigfrīda Meierovica audžutēvs Roberts Filholds (1866 – 1939).

Latvijas brīvvalsts laikā (no 1918.gada) skolā strādā nu jau trīs skolotāji. Skolā mācās apmēram 150-200 skolēnu. 1920.gadā 1.klasē mācības uzsāk 40 skolēnu, taču līdz 3.klasei daudzi skolu atstāj.

1922.gadā skolu pārveido par sešklasīgu pamatskolu un pieņem darbā ceturto skolotāju. Skolā gan vēl ir tikai trīs klašu telpas, tādēļ klases tiek apvienotas (pirmā ar otro utt.). Skolas pārzinis spēlē arī ērģeles baznīcā, vada kori un veic Kabiles baznīcas draudzes pienākumus.1926.gadā pārbaudījumus nokārto un pamatskolas pirmo diplomu saņem pieci no sešiem 6.klases absolventiem.

Skolā atrodas ne tikvien mācību, bet arī guļamtelpas un ēdamistabas. Skolēni, kuriem rocība ļauj, var mieloties kopgaldā, pārējiem gan nākas mest savus produktus kopējā katliņā un vārīt pašiem.

Skolā darbojas arī jauktais un vīru koris, teātra pulciņš, sporta pulciņš. Katru pavasari skolā notiek “Bērnu rīts’’, vārdu sakot, pašdarbības pulciņu skate. Darbojas arī pretalkohola pulciņš “Cerības pulciņš’’.

1933./34. mācību gadā skolēnu skaits pieaug līdz 200. 1936.gadā no 16 sestās klases skolēniem liecības par pamatskolas pilna kursa beigšanu saņem10, ar tiesībām iestāties vidusskolā – 7. Skolas izlaidumā uzrunu teic Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kurš viesojas Kabilē un parkā pie estrādes iestāda ozolus.

Ar Skolu departamenta padomes sēdes 1936.gada 3.jūlija lēmumu Kabiles 6-klasīgā pamatskola tiek pārdēvēta par Zigfrīda Meierovica pamatskolu. Skolā aktīvi darbojas skolēnu kooperatīvs (ar 40 dalībniekiem), mazpulks (27 skolēni). Mācību gada sākumā skolēnu kooperatīvs par sapelnīto naudu nopērk un uzdāvina skolai 3 lampiņu radiouztvērēju. Par ražas skates sarīkojumā sapelnīto naudu skola iegādājās mazkalibra šauteni, kuru lieto militārās mācības stundās. Ažu māju saimnieks uzdāvina skolai bišu saimi. Pavasarī skola piedalās meža dienu darbos, ģimenes dienas sarīkojumos, spodrības nedēļā u.d.c. pasākumos.

1938./39.m.g. skola mācības uzsāk 3.oktobrī. Skolas telpās visiem skolniekiem nav vietas (nu jau 238!), tādēļ otro klasi izvieto pagasta nama zālē. Bet pirmo klasi sadala divās daļās: zēnu un meiteņu klases. Otrajā klasē sāk mācīt angļu valodu, pārējās – vācu valodu. Obligāts mācību priekšmets joprojām ir ticības mācība, to māca pats mācītājs. 1941.gadā pagasta padomē tiek nolemts būvēt skolai papildus ēkas. Tiek ielikti pamati, taču karš izjauc turpmāko celtniecību.

1941.-1943.g. skola darbojās vecajā skolas ēkā. 1944./45.m.g. skolas telpās ievietojās vācu kara lazarete un klases pārvietoja uz citām ēkām. Dažas klases bija “Ezergaiļos”, dažas “Mieriņos”, dažas “Kvintos”, bet galvenā skolas daļa bija tur, kur tagad ir skolas virtuve un ēdamtelpas. Skolas apmeklēšana bērniem bija riskanta, jo tika bombardēta vācu karaspēka vienības.

Pēc 2.Pasaules kara mūsu skolas nosaukums bija Kabiles nepilnā vidusskola. Skolā mācījās 6 klases ar vairākām paralēlklasēm.

Ar 1945./1946.m.g. otro pusgadu skola tiek dēvēta par Kabiles septiņklasīgo pamatskolu. 1954.gadā mācības skolā sāk vidusskolas 8.klase. Pirmais vidusskolas izlaidums notiek 1958.gadā. Skolā atkal kļūst pašauri ar telpām, tādēļ 1964.gadā pavasarī tiek likti pamati skolas piebūvei (nodota 1968.gadā). Astoņdesmitajos gados tiek uzsākta skolas sporta zāles celtniecība.

2003.gada pavasarī tiek veidots skolas Dabas parks.

2007.gadā notiek vidusskolas 47. (pēdējais) izlaidums. No 2010.gada skolas nosaukums – Z.A.Meierovica Kabiles pamatskola. 2012.gadā projektā “Darīsim paši” otrā stāva gaitenī tiek izveidota skolas Vēstures aleja.

2017.gada 10.maijā pie skolas tiek atklāta piemiņas plāksne Z.A.Meierovicam.